centrā ir reljefs Krievijas Federācijas valsts ģerboņa attēls, virs tā gar Kantu – uzraksts puslokā: "Krievijas Federācija", kuru abās pusēs ierāmē dvīņu Dimanti, apakšā zem ģerboņa: pa kreisi – dārgmetāla un parauga apzīmējumi, pa labi – ķīmiski tīra metāla saturs un naudas kaltuves preču zīme, apakšā centrā divās rindās – uzraksts: "Krievijas Banka", monētas nominālvērtība: "10 rubļi"
centrā-zemnieks-Sējējs darbā, fonā: pa kreisi-uzlecošās saules stari, pa labi - kūpošās rūpnīcas caurules, centrā-lauks un arkls, augšpusē-uzraksts: "viens ČERVONETS", apakšā – datumi: "1923 "un"2023"
1921.gada oktobrī tika izveidota RSFSR Valsts banka, kurai bija "jānosaka pareiza naudas aprite". Saskaņā ar 1922.gada 11. oktobra likumu Valsts bankai tika atļauts emitēt cieto valūtu, kas daļēji nodrošināta ar zeltu. Tātad naudas apgrozībā bija pirmās valsts bankas banknotes – červoncieši.
Tomēr apgrozījumam tika emitēta ne tikai papīra nauda. Kopš 1923. gada Petrogradas naudas kaltuvē sāka ražot zelta monētas-červoncijus, kas pēc saviem parametriem atkārtoja karaliskos 10 rubļus. Viņu dizainu izstrādāja medaljers Antons Vasjutinskis, pamatojoties uz skici vienai no pirmsrevolūcijas lauksaimniecības izstādēm. Pilna garuma monēta attēlo sējēju zemnieku pret tvaicējošām caurulēm, arklu un uzlecošo sauli. Zelta tārpi, kas datēti ar 1923.gadu, saražoja nedaudz vairāk par 2,7 miljoniem vienību.
Pēc 52 gadiem "Sējējs" atkal tika atcerēts. 1975.gadā tika kalti 250 tūkstoši zelta červoniešu, un pēc tam līdz 1982. gadam katru gadu tika kalts miljons šādu monētu.
Šodien zelta "Sējējs" ir viena no Krievijas Bankas Investīciju monētām
Mākslinieki: E. V. Kramskaja (averss), A. D. Ščabļikins (Reverss).
Tēlnieki: A. A. Dolgopolova (averss), A. D. Ščabļikins (Reverss).