uz diska spoguļlauka - reljefs Krievijas Federācijas valsts ģerboņa attēls, virs tā gar malu - uzraksts puslokā: "KRIEVIJAS FEDERĀCIJA", no abām pusēm ierāmēts ar dubultiem rombiem, zem emblēmas: uz. pa kreisi - dārgmetālu un sakausējumu paraugu apzīmējumi, pa labi - ķīmiski tīra metāla saturs un naudas kaltuves preču zīme, apakšā centrā trīs rindās - uzraksts: "BANK OF RUSSIA", monētas nominālvērtība: "3 RUBLI" , gads: "2022".
uz diska spoguļlauka - stēlas "Karačajas-Čerkesijas tautu draudzība" reljefs attēls uz stilizēta Elbrusa virsotņu attēla fona; labajā pusē - Karačajas-Čerkesas Republikas ģerbonis; augšpusē gar malu - uzraksts: "KARACHAYEVO-CHERKESS REPUBLIC", pa kreisi - uzraksts: "100 GADI".
Karačajas-Čerkesas autonomais apgabals tika izveidots 1922. gada 12. janvārī. Ar RSFSR 1991. gada 3. jūlija likumu tā tika pārveidota par Karačajas-Čerkesas Padomju Sociālistisko Republiku kā daļu no RSFSR. 1992. gada decembrī tā tika pārdēvēta par Karačajas-Čerkesas Republiku. Atrodas ziemeļrietumu Kaukāza pakājē. Administratīvais centrs ir Čerkeskas pilsēta. Lielāko daļu republikas teritorijas aizņem kalni (apmēram 80%). Uz robežas ar Kabardino-Balkāriju atrodas Kaukāza augstākā virsotne - Elbruss. Republika ir bagāta ar ūdens resursiem. Ir ap 130 ledāju izcelsmes Alpu ezeru, daudz kalnu ūdenskritumu. Caur republikas teritoriju tek 172 mazas un lielas upes. Republika ir uzbūvējusi un ekspluatē Lielā Stavropoles kanāla sistēmu, kas ir Stavropoles apgabala ūdensapgādes avots. Šeit ir lielas ārstnieciski vērtīgo minerālūdeņu rezerves, piemēram, "Narzan" un termālie avoti.
Mākslinieki: E.V. Kramskaja (averss), O. G. Šepels (reverss). Tēlnieki: A.A. Dolgopolova (averss), O. G. Šepels (reverss).